Kantārā” paṭattiṉ veṟṟi
riṣap ṣeṭṭi kūṟukaiyil, ‘oru ciṟiya kirāmattaic cērnta ciṟuvaṉ, ciṉimā tuṟaiyil nuḻaiya vēṇṭum eṉṟu kaṉavu kaṇṭāṉ, avaṉāl uṅkaḷ itayaṅkaḷil oru iṭattaip peṟa muṭiyum eṉpatai nīṅkaḷ nirūpittirukkiṟīrkaḷ. “Kantārā” tiraippaṭattiṉ mītu kaṉṉaṭarkaḷ kāṭṭiya aṉpāl, taṟpōtu ulakap paṭamāka māṟiyuḷḷatu. Eṉavē, uṅkaḷ aṉaivarukkum eṉatu naṉṟiyait terivikka nīṇṭa nāṭkaḷāka āvaluṭaṉ kāttirukkiṟēṉ. Iṉṟu, eṉatu piṟantanāḷil, atu iṟutiyāka niṟaivēṟiyuḷḷatu.
Eṉṉaip pārppataṟkāka maḻaiyil kāttirunta racikarkaḷāl nāṉ āḻamākat toṭṭēṉ. Avarkaḷiṉ acaikka muṭiyāta ātaravu avarkaḷiṉ arppaṇippukku oru cāṉṟākum, atai nāṉ eṉ kaṭaici mūccu varai kaṭaṉāka cumappēṉ. Inta nikaḻcciyai ēṟpāṭu ceyta racikarkaḷ, naṇparkaḷ maṟṟum eṉatu maṉaivi pirakati ṣeṭṭi maṟṟum piramōt ṣeṭṭi ākiyōrukku eṉatu naṉṟiyai terivikka inta nāḷukkāka āvaluṭaṉ kāttirukkiṟēṉ.
Piramōt ṣeṭṭi, “pala āṇṭukaḷāka, karnāṭakāvil uḷḷa aracup paḷḷikaḷukku riṣap utavi ceytu varukiṟār, āṉāl avar ūṭakaṅkaḷukku orupōtum terivikkavillai.” Aracup paḷḷikaḷukkup poṟuppēṟṟuk koḷvatil riṣāppiṉ arppaṇippaip pārāṭṭiṉār.
Inta ciṟappu nāḷil”riṣap ṣeṭṭi aṟakkaṭṭaḷai” niṟuvappaṭuvatai maṉaivi pirakati ṣeṭṭi aṟivittār, itu kalviyiṉ mukkiyattuvattai niṉaivūṭṭuvatākavum, piṟantanāḷ paricukaḷ viṣayattil eṉ kaṇavariṉ viruppamiṉmaikaḷukku ātaravākavum irukkum.
Maḻaiyait taṭaiyākak karutāta karnāṭakāvait tavira maṟṟa mānilaṅkaḷil iruntu racikarkaḷ taṅkaḷiṉ apimāṉa naṭikarāṉa riṣappai kāṇa vantuḷḷaṉar.
Puli naṭaṉam maṟṟum cēṭ nikaḻcci nikaḻvukku mēlum uṟcākattai cērttatu.
“Kantārā” paṭattiṉ veṟṟiyai kaṉṉaṭarkaḷukku arppaṇittār riṣap.
Riṣap pala maṇi nēram mēṭaiyil niṉṟu racikarkaḷiṉ aṉpāl poḻintār.